Elektroauto - sabiedrības mīti un lietotāja patiesās vajadzības
Ja neskaitām numurzīmes un klusāku gaitu, vizuāli elektroauto diez ko neatšķiras no parastajiem auto. Arī uzlādes punkti, salīdzinot ar degvielas uzpildes stacijām, ir pavisam nelieli, neuzkrītoši skapīši bez norādēm, lielām nojumēm, kurus nezinātajam viegli neievērot. Tāpēc daudziem nepamanīts būs palicis fakts, ka realitātē elektroauto skaits pēdējo četru gadu laikā valstī desmitkāršojies no 130 līdz 1240. Tuvākajos gados to skaits strauji pieaugs, un, līdz ar to ievērojami augs arī uzlādes staciju skaits.
Uzlādes staciju pārklājuma tīkls ir labāks, nekā tu domā
Ja pirms 3-4 gadiem elektroauto brauciena maršruts bija rūpīgi jāplāno un teju jāpakārto pieejamajām uzlādes vietām, tad šobrīd par to galva jālauza krietni mazāk. Pēdējo divu gadu gaitā uzlādes staciju pārklājumu tīkls Latvijā ir krietni paplašinājies, Piemēram, 2019. gadā “Elektrum” staciju skaits bija vien 7, kamēr 2020. gadā jau 36, un plāni uz 2022. gadu ir kopumā 100 stacijas. Savukārt, līdz gada beigām VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) tīklā jau būs 139 uzlādes stacijas. Tādējādi, cilvēku bažas par palikšanu ceļmalā, “nekurienes vidū” ir plaši izplatītas, bet realitātē reti pamatotas. Tagad mums sāk veidoties gluži jauni izaicinājumi - staciju noslodze un rindas “pīķa stundās”.
Lādē ātri vai lādē gudri
Vai nākotnē visas cerības liekam uz ultra uzlādes stacijām? Atbilde viennozīmīgi ir nē. Dažādas vajadzības, dažādas jaudas stacijas. Ņemot vērā, ka automašīna 95% no sava laika pavada stāvot, dīkstāve ir laiks, kas jāizmanto uzlādei. Lai to sasniegtu ir nepieciešams veidot pārklājumu ar ne vien ātrām un investīciju ziņā daudz dārgākām stacijām, bet arī ar lēniem un izmaksu ziņā draudzīgākiem uzlādes punktiem. Esot garākos pārbraucienos pa Latviju uz lielajām maģistrālēm, mēs pērkam laiku, tādēļ lielo transporta mezglu tuvumā nepieciešamas ātrās uzlādes stacijas, bet, esot darbā, mājās vai brīvdienu nesteidzīgajā ritmā, varam atļauties lādēt lēnākā režīmā. Tā piemēram, pieredzējuši elektroauto lietotāji iemanījušies iekļauties sev optimālā auto baterijas uzlādes diapazonā - vidēji 15-60%, kas ļauj taupīt laiku uzlādes stacijā.
UX balstīti risinājumi
21. gs. mums ir iemācījis izmantot mobilās lietotnes, intuitīvus, bezkontakta norēķinus, un ātru ritmu. Ērtums, pieejamība un maksimāli maza paradumu maiņa - to pašu lietotāji vēlētos redzēt arī uzlādes stacijās. Realitātē, būtiskākie izaicinājumi, ir norēķinu sistēmas nepilnības, mulsinošas pakalpojuma lietotnes un rindas. Tādēļ nepieciešams domāt par vienotu lietotni, kur lietotāji var norēķināties par uzlādi, neatkarīgi no tā kādā uzlādes stacijā viņi atrodas, un norezervēt vietu stacijā sev vēlamajā laikā, zinot, ka nebūs jāgaida rindā. Gluži tukša biznesa niša ir elektro autoparki, koplietošanas auto un norēķinu sistēmas uzņēmumiem. Šeit nepieciešama testēt un pilnveidot sistēmu kā notiek apmaksa par elektrību darbiniekam, ja auto tiek lādēts mājās un tiek patērēta privātas mājsaimniecības elektrība.
Garantija, ka būs atbalsts
Šobrīd elektroauto lietotāji un īpašnieki bauda dažādas privilēģijas - ar elektroauto var braukt pa sabiedriskā transporta joslām, ir nodokļu atvieglojumi, Liepājā un Rīgā pašvaldības stāvvietās var stāvēt bezmaksas un Jūrmalā nav jāmaksā iebraukšanas maksa. Ņemot vēra, ka jauna auto iegāde gan privātpersonai, gan uzņēmumam ir vismaz vidēja termiņa lēmums, šie apsvērumi būtiski iespaido izvēli par labu elektroauto iegādei. Svarīgi, lai iedzīvotāji var rēķināties, ka šie atvieglojumi būs spēkā konkrētu laika periodu, piemēram, līdz 2030. gadam, kā arī tiks noteikts atbilstošs trīs līdz piecu gadu pārejas posms, ja šīs privilēģijas mainīsies.
Elektrouzlādes realitāte pilsētā
Lielākais izaicinājums elektroauto un uzlādes staciju attīstībai slēpjas faktā, kā 2/3 iedzīvotāju dzīvo daudzdzīvokļu namu rajonos. Ja nevēlamies, lai elektroauto ir un paliek elitāra parādība - to izmanto tikai tā sabiedrības daļa, kas dzīvo privātmājās, mums strauji nepieciešami inovatīvi risinājumi elektrouzlādes nodrošināšanai blīvi apdzīvotās pilsētas daļās.
Lai risinātu šādus un līdzīgus izaicinājumus viedas mobilitātes un elektrouzlādes jomā, inovāciju kustība VEFRESH aprīlī organizēja starptautisku jaunuzņēmumu hakatonu, kur, piemēram komanda “Adventum Tech” piedāvā nekustamo īpašumu attīstītājiem vertikālus elektro uzlādes stāvparkus, uzlādes optimizāciju, un elektroenerģijas kondensāciju, tādējādi ļaujot ietaupīt uz kvartāla mājokļu elektroenerģijas patēriņu līdz pat 900EUR (gadā). Šādi risinājumi jāadaptē pilsētās arvien vairāk un ātrāk, jo tas var palīdzēt iedzīvotājiem ieraudzīt kā ekonomisko, tā ekoloģisko pamatojumu elektroauto lietošanai.
Izmantot esošo, nevis radīt jaunu
Viens no ilgtspējas principiem paredz lietot jau esošus resursus, nevis radīt jaunus, tāpēc pasākumā žūrijas novērtētā komanda “Smart Street Charging” risināja, manuprāt, būtiskāko jautājumu pilsētvidē - uzlādes sistēmas optimizēšanu attapīgi izmantojot esošo elektroenerģijas infrastruktūru pilsētā. Šis ‘do more with less’ piegājiens piedāvā izmantot eksistējošo ielu apgaismojuma tīklu to papildinot ar elektrouzlādes iespējām. Laternu stabos elektrība jau ir pieejama, to nepieciešams tikai atvērt uzlādes iespējām. Risinājums ļauj ne vien maksimizēt jau eksistējošu infrastruktūru, būtiski ietaupīt uz jaunas infrastruktūras izveidi, bet arī efektīvi izmantot publisko ārtelpu pilsētas daļās, kurās jaunu staciju izvietošanai trūkst vietas.
Pārmaiņas mobilitātes ekosistēmā
Mobilitāte un transporta infrastruktūra ir ‘komandas sporta veids’. Valsts un pašvaldība nodrošina sabiedrisko transportu, uztur ceļu infrastruktūru, privātais sektors apkalpo ‘pēdējās jūdzes’ risinājumus, loģistiku un piegādi. Strādājot un risinot jautājumus savrupi, katrs savā ‘vertikālē’, mums neizdosies realizēt ērtu, efektīvu un konkurētspējīgu transporta infrastruktūru, tādējādi, mazinot gan uzņēmējdarbības konkurētspēju, gan iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Lai Rīga un citas Latvijas pilsētas nodrošinātu liela mēroga mobilitātes infrastruktūras transformāciju un risinātu samilzušas transporta problēmas, tām būs nepieciešama cieša sadarbība gan ar privāto sektoru, gan jaunuzņēmumiem. Pilsētai, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām jārada skaidrs pieprasījums privātajam sektoram, gatavība strādāt ātrākā tempā, savukārt privātajam sektoram jāapbruņojas ar pacietību un pakāpenisku produktu un pakalpojumu attīstību klientam ērtā veidā.
Viesturs Celmiņš