Vai mani dati – labākai pilsētai?
Pirms gada Google māsas uzņēmums Sidewalk Labs izlēma apturēt līdz šim apjomīgāko viedpilsētas projektu – augsto tehnoloģiju apkaimes būvniecību Toronto. Lai arī galvenais iemesls projekta atcelšanai minēts Covid-19 pandēmijas iespaids, nozares eksperti komentē, ka noteicošā loma bijusi arī plašajai iedzīvotāju pretreakcijai un neuzticībai Sidewalk Labs nākotnes metropoles vīzijai, kurā pietrūka skaidrības par to, vai un kā vairāku tūkstošu sensoru ievāktie dati nodrošinātu pilsētniekiem zaļāku un ērtāku dzīvi.
Sensori gan uz ielas, gan dzīvoklī
Dažādi sensori un kameras efektīvai satiksmes organizēšanai, mākslīgā intelekta risinājumi, kas analizē iedzīvotāju publiskās telpas lietošanas paradumus, lietu interneta rīki dzīvokļos, kas regulē energopatēriņu un klimata kontroli atbilstoši katra dzīvesveidam – tie ir tikai daži no risinājumiem, ko Sidewalk Labs bija iecerējis ieviest jaunajā apkaimē. Lai arī grūti apšaubīt, ka dažādu datu analīze var uzlabot mūsu pieredzi un sadzīvi pilsētā, nesenie incidenti ar uzņēmumu pretlikumīgu datu apstrādi digitālajā vidē rada piesardzību par līdzīgu situāciju arī fiziskajā pasaulē. Lai sekmētu datu izmantošanas caurspīdīgumu, Sidewalk Labs piedāvāja veidot datu trastu jeb neatkarīgu organizāciju datu pārvaldīšanai, kas kopīgi lemtu par datu piekļuves un apstrādes iespējām. Lai arī jau eksistē pozitīvi datu trastu piemēri, kā BioBank Lielbritānijā, Sidewalk Labs reputāciju šis solis nemainīja. Pieļautā kļūda ar novēlotu uzmanību privātuma nodrošināšanai var kalpot kā brīdinājums citiem “lielo datu” entuziastiem.
Varbūt pārdot savus datus?
Pavisam citu perspektīvu par datu privātumu piedāvā ASV datu uzņēmums Hu-manity.co, kas ir par jauna panta pievienošanu ANO Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai, nosakot, ka katram cilvēkam ir īpašumtiesības pār sev piemītošajiem datiem. Hu-manity.co norāda, ka galvenais ieguvums no šī regulējuma būtu iespēja cilvēkiem ērti pārdot savus datus uzņēmumiem, kas vēlas tos apstrādāt. Tomēr, lai arī vīzija par papildu ienākumiem var šķist vilinoša, tā ir ar būtiskiem trūkumiem. Pārdošanas darījuma rezultātā jaunā īpašnieka pārziņā būtu ne tikai paši dati, bet arī to turpmākā izmantošana. Ņemot vērā zemo datu pratību, pavisam kritiskas situācijas var rasties, pārdodot savus ģenētiskos datus, bet problemātiska var būt arī šķietami nebūtiskas informācijas pārdošana. Proti, pētījumā atklāts, ka no portālā Facebook norādītajām lietotāju interesēm (likes) jau šobrīd iespējams ar augstu precizitāti noteikt arī iedzīvotāju demogrāfisko informāciju – rasi, seksuālo orientāciju, reliģisko piederību – un pat IQ. Ņemot vērā būtiskos riskus, datu ētikas speciālisti ir par jebkādu datu tirdzniecības aizliegumu, līdzīgi kā patlaban ir aizliegta orgānu tirdzniecība.
Rīgas datu trasts bez datiem
Tā kā savu datu pārdošana, visticamāk, nav reāls variants, vai ir kādi risinājumi, kas ļautu ievākt pilsētas datus tās pakalpojumu uzlabošanai, bet neradītu pamatotas bažas iedzīvotājiem? Jau minētie neatkarīgie datu trasti ir viens no pašlaik visplašāk izskatītajiem risinājumiem. Pilsētas datu gadījumā šādam trastam būtu jāiekļauj gan privātā, gan publiskā sektora pārstāvji, datu ētikas speciālisti un NVO. Šāds trasts kalpo kā neatkarīgs datu turētājs un var lemt par datu brīvu vai kontrolētu pieejamību, kā arī sniegt atļauju konkrētiem datu izmantošanas veidiem. Piemēram, atļaut vai aizliegt apstrādāt Rīgas Satiksmes sabiedriskā transporta kameru datus, lai identificētu ielu seguma stāvokļa problēmas maršrutā, vai autostāvvietu izmantošanas pārkāpumus.
Praktiski gan Rīga vēl pāris soļus iepaliek, un datu trastam Rīgā patlaban vienkārši nebūtu datu, ko pārvaldīt. Pirmais rīcības virziens būtu Pilsētas datu vadītāja amata izveidošana, kas salāgotu dažādos departamentos esošos datus un veidotu pirmās aprises vienotam pilsētas datu ezeram. Jāatzīmē, ka uzlabojumi datu pārvaldībā aktuāli ne tikai pilsētas, bet arī valsts līmenī. Piemēram, Latvijā šogad sākta vienota videonovērošanas tīkla ViedX izveide, bet dialogs par datu pārvaldības modeli vismaz pagaidām izpalicis.
Dalīties ar datiem brīvprātīgi
Vēl viens risinājums ir radīt iniciatīvas, kas cilvēkiem pašiem radītu interesi dalīties ar saviem datiem zinātnes vai vienkārši labākas nākotnes vārdā. Zinātnes virziena pozitīvais pašmāju piemērs ir platforma iesaistos.lv, kur cilvēki var dalīties ar saviem datiem pētniecības nolūkos. Šobrīd iesaiste notiek tikai aptauju formā, bet nākotnē platforma varētu kalpot, lai pētniecībai nodotu arī foto liecības vai pat, piemēram, savus fizisko aktivitāšu datus no viedpulksteņa. Savukārt no jaunuzņēmumu vides interesantu risinājumu piedāvā igauņu Supervaisor. Viņu radīto mobilo lietotni iespējams izmantot kā satiksmes video reģistratoru (dashcam), kas lietotājam nodrošina video liecību negadījuma situācijā. Savukārt pats uzņēmums iegūtos video izmanto mākslīgā intelekta apmācīšanai bīstamu satiksmes situāciju detektēšanā transportlīdzekļiem, kas nākotnē varētu palīdzēt uzlabot drošību ielās.
Pilsētas datu vākšana un dalīšanās risinājumi ir arī viens no Rīgas pašvaldības izvirzītajiem aktuālajiem izaicinājumiem tehnoloģiju inkubatora programmā Urban Mobility Incubator. Ja jums ir kāda ideja par drošu pilsētas datu vākšanu, ko vēlaties izmēģināt šajā rudenī, pieteikties programmai iespējams vēl līdz 31. maijam.
Lāsma Ivaska