Pa kurām ielām Rīgā tu izvēlies neiet?
Katram rīdziniekam ir melnais saraksts ar ielām, pa kurām ir nepatīkami staigāt ar kājām. Iemesli ir dažādi – pārāk aktīva satiksme, pārāk šaura ietve, slikts segums, nav nobrauktuvju, nav virszemes šķērsojumu, nav apgaismojuma, utt. Atliek jautāt – ja jau šī informācija ir mūsu galvās, kāpēc to neatrodam ne Google maps, ne citās mūsu pilsētas kartēs?
Kam to vajag?
Katra veselības un arī ģimenes stāvoklis nosaka ietvju melnā saraksta garumu – jo vairāk ierobežojumu, jo vairāk nepatīkamu ielu. Cilvēkiem ar kustību traucējumiem pat pāris centimetru augsta apmale var būt nepārvarams šķērslis, kas var likt doties kvartālu vai vairākus atpakaļ. Šauras ietves un slikts segums rada problēmas arī vecākiem ar bērnu ratiem, cilvēkiem ar koferiem un preču piegādātājiem, kas stumj paletes. Tāpat atklāts, ka pat veseliem vecāka gadagājuma cilvēkiem pastaiga pa ielu ar aktīvu satiksmi atsver pozitīvos efektus, ko sniedz fiziskā aktivitāte kā tāda. Proti, labāk nestaigāt vispār nekā pa Brīvības ielu.
Iedzīvotāju veidota ietvju karte
Taskāra pieejamo tehnoloģiju centrs Amerikā šo problēmu risina ar projekta Open sidewalks palīdzību. Tā ietvaros paši iedzīvotāji tiek aicināti piedalīties datu vākšanā par savas pilsētas ietvēm, tādā veidā ļaujot cilvēkiem ar kustību traucējumiem plānot savu pārvietošanos, ņemot vērā reālo pilsētas situāciju. Idejas prototips pieejams apskatei vietnē accessmap.io. Taskāra centra direktore Anata Kaspi (Anat Caspi) sarunā VEFRESH audio atklāja, ka vēlētos nākotnē vietnē iekļaut opcijas, kas būtu aktuālas arī cilvēkiem bez kustību traucējumiem, kā, piemēram, zaļākais maršruts vai ar skaistāko arhitektūras ainavu.
Vai varam šo realizēt arī Rīgā?
Open sidewalks projektā izveidots vienots datu standarts, kā būtu jāpieraksta informācija par ietvēm. Jo vairāk dati apkopoti pēc vienota standarta, jo lielāka iespēja, ka arī lielie operatori kā Google, Bing vai Apple šo informāciju varētu integrēt savās kartēs. Bet līdz tam – datus, kas vākti pēc Open sidewalks standarta ir iespējams operatīvi integrēt vietnē acessmap.io. Projekts ir atvērts jaunu pilsētu pievienošanai, tostarp arī Rīgai. Ilgtermiņa risinājums ietvju infrastruktūras uzlabošanai, protams, ir tās labiekārtot, bet pašreizējās situācijas kartēšana dotu reālus uzlabojumus jau tagad. Nav iespējama laba pilsētas pārvaldība bez datiem, attiecīgi informācija par ietvēm ļautu arī pašvaldībai labāk pildīt savus pienākumus.
Ja ir kāds interesents, kas vēlētos veidot Rīgas ietvju karti, aicinu pieteikties pilsētas ideju hakatonam 27. novembrī, kur kā mentore gatava iesaistīties arī Anata Kaspi. Vairāk par pilsētu un datiem klausies “VEFRESH audio” pirmajā epizodē. Projekts tapis, pateicoties Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstam.
Lāsma Ivaska,
vadītājas VEFRESH inovāciju vadītāja