Energokopienas - palīgs ceļā uz klimatneitralitāti
Līdz 2050. gadam Latvijai, kopā ar pārējām Eiropas Savienības valstīm, jākļūst klimata neitrālai. Vispārīgi runājot, tas nozīmē, ka ES jālikvidē vismaz tikpat daudz siltumnīcefekta gāzu, cik tā būs emitējusi atmosfērā. Šķiet, kas tad tur - samazinām CO2 izmešu daudzumu transporta jomā, fosilo kurināmo īpatsvaru tautsaimniecībā un sastādam jaunus kokus. Tomēr klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai jāpieiet kompleksi, jāpieņem datos balstīti lēmumi un jādarbojas veidos, kas līdz šim šķiet neierasti. Viens no veidiem, kas var palīdzēt sasniegt šos ambiciozos mērķus, ir energoefektīvās kopienas.
Energoefektīva kopiena. Kas tā tāda?
Kā stāsta Rīgas Tehniskās universitātes profesore Andra Blumberga - energoefektīva kopiena ir autonoma vienība, kas gada laikā spēj saražot vairāk elektrības nekā patērē. Piemēram, ar saules paneļi saņem saules enerģiju un pārvērš to elektroenerģijā, ar ko apgādāt ēkas un iekārtas. Daudzi nezinās, bet Rīgas kvartālā, ko ieskauj Pērses, K. Barona, Dzirnavu un A. Čaka ielas, jau vairākus gadus noris energoefektīvas kopienas eksperiments ar mērķi noskaidrot, kā šādu kopienu izveidot blīvi apdzīvotā urbānā vidē. Konkrētais kvartāls pētniekiem ir īpaši interesants, jo tajā atrodas ēkas ar dažādu lietojumu, kas viena otrai var piegādāt enerģiju. Šādas kopienas nākotnē pat varētu sākt pelnīt, pārpalikušās elektroenerģijas vienības pārdodot citām pilsētas ēkām. Eksperimentā iegūtos labās prakses principus plānots tālāk izmantot, organizējot energoefektīvas kopienas arī tādos pilsētas rajonos, kur dominē blokmājas.
Enerģijas izmaksu samazinājums par 60 - 70%
Vai tiešām energoefektīvas kopienas ir izdevīgas? Reāls piemērs iedzīvotāju organizētai energokopienai ir Stokholmas apkaime Hammarby Sjostad. Jaunais rajons tika būvēts kā viens no ilgtspējīgākajiem kvartāliem Eiropā, bet, kad tur ap 2010. gadu sāka dzīvot iedzīvotāji, izrādījās, ka ēku enerģijas patēriņš nemaz nav tik zems. Lai kopīgi uzlabotu apkaimes energoefektivitāti, iedzīvotāji dibināja biedrību “ElectriCity”, kas, savukārt, veica ēku energoauditus un radīja ceļa karti kā kopiena šo var risināt. Rezultātā daudzu apkaimes ēku enerģijas izmaksas par 60-70% mazākas. Vēl viens ieguvums no šādas kopienas, ir iespēja organizēt kopīgus apkaimes iepirkumus, kas ļauj, piemēram, iegādāties siltumsūkņus vai kādas citas iekārtas vairumā par lētākām cenām.
Iedosi man kWh, lai uzlādētu auto?
Minētais elektropatēriņa ietaupījums ir viena lieta, ko iedzīvotāji iegūst no šādām enerģētikas kopienām, bet otrs labums ir tas, ka kopienas ietvaros saražoto enerģiju var izdalīt pa mājsaimniecībām - kas paliek pāri vienam, var tikt nodots otram, lai, piemēram, uzlādētu elektroauto pagalmā vai uzsildītu ūdeni. Secinājums no Pērses un Dzirnavu energokopienas veidošanas procesa ir tas, ka energokopienas darbībai patiešām būtiska ir dalībnieku savstarpēja uzticēšanās un vēlme sadarboties. Ja būs sadarbība, nebūs grūti iedot elektrību kaimiņa auto uzlādei un vēlāk paprasīt, lai kaimiņš savu lieko elektrību atvēl pagalma apgaismojuma darbināšanai.
Par to, ka labāk šādu ekperimentu uzsākt, klausies VEFRESH audio sērijā “Apkaimes biedrības 2.0”. Ja kādu interesentu šāda energoefektīva kopiena iedvesmo un ir vēlme tādu attīstīt sava apkaimē, aicinu pieteikties tiešsaistes pilsētas ideju hakatonam 27. novembrī. Projekts tapis, pateicoties Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstam.
Linda Sleja,
Inovāciju kustības VEFRESH mārketinga speciāliste